Drawdown treidingā: kā aprēķināt atgūšanās ceļu un kad samazināt risku

Drawdown treidingā jāvērtē kā attālums no iepriekšējā kapitāla maksimuma, nevis tikai kā pēdējo darījumu zaudējumu summa. Ja konts no maksimuma ir samazinājies par 20%, atgriešanās sākuma punktā prasa 25% pieaugumu no atlikušā kapitāla. Jo dziļāks kritums, jo straujāk palielinās vajadzīgā atdeve.

Praktiska kontrole balstās uz trim lietām: konsekventi aprēķinātu kapitāla līkni, pirms zaudējumiem definētiem riska sliekšņiem un skaidriem nosacījumiem riska atjaunošanai. Risku nevajadzētu palielināt tikai tāpēc, lai ātrāk atgūtu kontu. Ja sasniegts brīdinājuma slieksnis, vispirms jāpārbauda stratēģija, izpilde un kopējā ekspozīcija. Ja sasniegta kapitāla drošības robeža, reālā tirdzniecība jāaptur atbilstoši iepriekš uzrakstītam plānam.

Kas tieši ir drawdown

Kapitāla kritums jeb drawdown ir procentuāls vai naudas izteiksmē mērīts samazinājums no līdz tam augstākās kapitāla vērtības līdz zemākai pašreizējai vai vēlāk sasniegtai vērtībai. Iepriekšējo maksimumu mēdz saukt par high-water mark.

Aprēķinam vajadzīgi trīs lielumi:

•          kapitāla maksimums — augstākā korekti uzskaitītā konta vērtība līdz konkrētajam brīdim;
•          pašreizējais drawdown — kritums no šī maksimuma līdz pašreizējai vērtībai;
•          maksimālais drawdown — lielākais maksimuma–minimuma kritums visā analizētajā periodā.

Jāvienojas arī par to, ko nozīmē “kapitāls”. Konta bilance ietver tikai slēgto darījumu rezultātu, savukārt konta pašu kapitāls jeb equity ietver arī atvērto pozīciju nerealizēto peļņu vai zaudējumus. Ja mērķis ir kontrolēt faktisko risku, parasti informatīvāka ir equity līkne. Bilances līkne var slēpt lielu pagaidu kritumu atvērtā pozīcijā.

Izvēlēto metodi nedrīkst mainīt atkarībā no tā, kura konkrētajā dienā izskatās labāk. Stratēģijas salīdzinājumam jāizmanto viens datu biežums, viena izmaksu uzskaite un vienāda attieksme pret atvērtajām pozīcijām.

Kā aprēķināt pašreizējo un maksimālo drawdown

Ja iepriekšējais kapitāla maksimums ir P, bet pašreizējais kapitāls ir E, tad:

Drawdown = (P − E) / P × 100%

Piemēram, ja konta maksimums bija 20 000 eiro, bet pašreizējais equity ir 16 000 eiro:

(20 000 − 16 000) / 20 000 × 100% = 20%

Naudas izteiksmē kritums ir 4 000 eiro, bet procentuāli — 20%. Abi rādītāji ir noderīgi: procenti ļauj salīdzināt dažāda izmēra kontus, savukārt summa parāda faktisko kapitālu, kas šķir pašreizējo stāvokli no maksimuma.

Lai noteiktu maksimālo drawdown, katrā kapitāla līknes punktā dara divas lietas:

1. saglabā līdz tam augstāko sasniegto kapitāla vērtību;
2. aprēķina konkrētā punkta kritumu no saglabātā maksimuma.

Lielākā iegūtā vērtība ir maksimālais drawdown analizētajā periodā. Papildus dziļumam jāreģistrē arī drawdown ilgums — laiks no iepriekšējā maksimuma līdz brīdim, kad kapitāls to atkal sasniedz. Ja maksimums vēl nav atgūts, drawdown turpinās, un tā ilgumu nevajag uzrādīt kā pabeigtu periodu.

Iemaksas un izmaksas var sabojāt aprēķinu. Papildu iemaksa nav stratēģijas peļņa, bet izmaksa nav tirdzniecības zaudējums. Praktiski var izmantot brokera vai uzskaites sistēmas kapitāla atdeves pārskatu, kas nodala ārējās naudas plūsmas, vai veidot normalizētu stratēģijas indeksu. Galvenais ir nepieļaut, ka iemaksa mākslīgi izveido jaunu “peļņas maksimumu”.

Kāpēc zaudējumu un atgūšanās procenti nav vienādi

Atgūšanās notiek no mazākas kapitāla bāzes. Ja zaudējums pret iepriekšējo maksimumu ir L decimāldaļas formā, vajadzīgais pieaugums no atlikušā kapitāla ir:

Atgūšanai vajadzīgā atdeve = L / (1 − L) × 100%

Šī asimetrija ir iemesls, kāpēc kapitāla saglabāšana kļūst arvien svarīgāka, drawdown padziļinoties. Pēc 50% krituma nepietiek ar 50% pieaugumu — atlikušais kapitāls ir jādubulto.

Formula pasaka vajadzīgo atdevi, bet neparedz, cik darījumu vai laika atgūšanās prasīs. To nevar korekti noteikt bez pieņēmumiem par stratēģijas sagaidāmo rezultātu, rezultātu izkliedi, izmaksām un tirgus apstākļiem. Arī pozitīva vēsturiskā vidējā atdeve negarantē konkrētu atgūšanās termiņu.

Praktisks piemērs: ko maina pozīcijas izmērs

Pieņemsim, ka konta maksimums bija 20 000 eiro, bet pēc zaudējumu sērijas palikuši 16 000 eiro. Kritums no maksimuma ir 20%, un līdz maksimumam vajadzīgs 25% pieaugums.

Ja viens plānotais zaudējums pie stop loss bija 0,5% no pašreizējā kapitāla, riska summa tagad būtu 80 eiro. Ja treideris turpinātu riskēt ar agrāk fiksētiem 100 eiro, šī pati summa veidotu 0,625% no pašreizējā kapitāla. Tātad nemainīga naudas summa pēc krituma automātiski palielina procentuālo risku.

Plānotais risks neaprobežojas ar attālumu līdz stop loss. Vienkāršotā veidā tas ir pozīcijas vienību skaits, reizināts ar starpību starp ieejas un stop cenu, pieskaitot komisiju un pamatotu izpildes novirzes rezervi. Atvasinātajiem instrumentiem jāņem vērā arī līguma reizinātājs. Stop cena pati par sevi negarantē tieši tādu izpildes cenu, īpaši strauja tirgus vai zemas likviditātes laikā.

Kad drawdown dēļ samazināt risku

Nav viena universāla drawdown procenta, pie kura visiem treideriem jāsamazina risks. Piemērota robeža ir atkarīga no stratēģijas rezultātu izkliedes, sviras, instrumenta, pozīciju korelācijas, izmaksām un kapitāla summas, kuru treideris drīkst atļauties zaudēt.

Lēmumu sistēmu var sadalīt trīs stāvokļos.

Normāls režīms

Šajā režīmā drawdown ir zem iepriekš noteiktā brīdinājuma sliekšņa, izpildes rādītāji nav būtiski novirzījušies no stratēģijas pārbaudes robežām un nav konstatētas procesu kļūdas. Tiek izmantots parastais, plānā definētais risks uz darījumu un kopējās ekspozīcijas limits.

Samazināta riska režīms

Tas sākas, sasniedzot brīdinājuma slieksni vai konstatējot problēmu, kas palielina nenoteiktību. Piemēram, risku var samazināt līdz 50% no parastā līmeņa, taču šis skaitlis ir tikai ilustratīvs — reālais koeficients jānosaka stratēģijas riska plānā.

Samazināšana ir pamatota arī pirms drawdown sliekšņa sasniegšanas, ja:

•          faktiskā izpildes novirze vai komisijas kļuvušas būtiski lielākas par testā izmantotajām;
•          vienlaikus atvērtās pozīcijas rada vienu un to pašu tirgus ekspozīciju;
•          pārkāpti ieejas, stop loss vai pozīcijas izmēra noteikumi;
•          mainījusies instrumenta likviditāte, svārstīgums vai brokera maržas nosacījumi;
•          nav pietiekamu datu, lai saprastu, vai zaudējumi atbilst stratēģijas normālai izkliedei.

Samazināts risks palēnina iespējamo atgūšanos un vienlaikus samazina nākamā zaudējuma ietekmi. Tas negarantē atgriešanos maksimumā. Šādi var iegūt laiku pārbaudei un ierobežot turpmāku kapitāla bojājumu.

Apturēšanas režīms

Reālā tirdzniecība jāaptur, ja sasniegta iepriekš definētā kapitāla drošības robeža, konstatēta tehniska vai uzskaites kļūda, stratēģija tiek izmantota ārpus paredzētajiem tirgus apstākļiem vai treideris atkārtoti neievēro procesu. Apturēšana nav prognoze, ka nākamais darījums zaudēs. Tas ir kontroles mehānisms situācijā, kad pieņēmumi vairs nav pietiekami uzticami.

Kā izveidot savus drawdown sliekšņus

Vispirms nosaka absolūto kapitāla robežu F, zem kuras konts nedrīkst nokrist. Ja maksimums ir P, maksimāli pieļaujamais kritums līdz šai robežai ir:

(P − F) / P × 100%

Šai robežai jābalstās uz finansiālo situāciju un instrumenta prasībām, nevis uz vēlmi ātri atgūt zaudējumus. Kapitāls ikdienas izdevumiem vai ārkārtas rezervei nav piemērots spekulatīvam riskam.

Pēc tam starp normālo režīmu un absolūto robežu ievieto brīdinājuma slieksni. To var pamatot ar stratēģijas backtest, ārpusizlases pārbaudes un forward test rezultātiem, tomēr vēsturiskais maksimālais drawdown nav droša nākotnes robeža. Īsa datu vēsture, pārmērīga pielāgošana un pārāk optimistiskas izmaksas var padarīt novērtējumu maldinošu. Tāpēc nepieciešama nenoteiktības rezerve un konservatīvāks slieksnis par teorētiski pieļaujamo kapitāla maksimumu.

Katram slieksnim uzraksta konkrētu darbību:

Atgriešanās pilnā riska režīmā nav jāpamato tikai ar dažiem pelnošiem darījumiem. Vajadzīgs procesa kritērijs: korekti dati, novērsta tehniska problēma, pārbaudīta stratēģijas loģika un iepriekš noteikts novērojumu periods samazinātā riskā vai simulācijā. Pretējā gadījumā režīmi kļūst par emocionālu slēdzi.

Ko pārbaudīt, kad drawdown pieaug

Pārbaudei jānodala trīs iespējamie cēloņi.

Stratēģijas izkliede. Zaudējumi var būt iespējama, lai gan nepatīkama, sistēmas rezultātu secība. Jāizvērtē kopējais drawdown un darījumu sadalījums pa setupiem, tirgus režīmiem un instrumentiem.

Izpildes degradācija. Rezultātu var pasliktināt novēlotas ieejas, slippage, komisijas, nepareizs pozīcijas izmērs vai stop loss pārvietošana. Šādā gadījumā problēma nav obligāti stratēģijas idejā.

Strukturāla izmaiņa. Stratēģijas pieņēmumi var vairs neatbilst tirgus svārstīgumam, likviditātei vai kustības raksturam. To nevar pierādīt ar vienu zaudējumu sēriju, taču arī nedrīkst automātiski pieņemt, ka vēsturiskā priekšrocība noteikti atgriezīsies.

Audita laikā jāizmanto darījumu žurnāls, brokera izpildes dati un sākotnējie stratēģijas noteikumi. Ja noteikumi nav bijuši pierakstīti, nav iespējams droši nošķirt sistēmas drawdown no improvizētu lēmumu rezultāta.

Biežākās kļūdas atgūšanās laikā

Bīstamākā kļūda ir pozīcijas palielināšana tikai tāpēc, ka “jāatpelna” noteikta summa. Tirgum nav saistību ar konta iepriekšējo maksimumu, un atgūšanās mērķis neuzlabo nākamā darījuma kvalitāti.

Citas izplatītas kļūdas ir:

•          drawdown mērīšana tikai pēc slēgtās bilances, ignorējot atvērtos zaudējumus;
•          papildu iemaksas uzskatīšana par kapitāla līknes atgūšanos;
•          riska samazināšana pēc sajūtām, bez iepriekšēja atjaunošanas kritērija;
•          vairāku korelētu pozīciju vērtēšana kā neatkarīgi darījumi;
•          vēsturiskā maksimālā drawdown uztveršana kā garantēta nākotnes robeža;
•          stop loss summas pielīdzināšana maksimāli iespējamam zaudējumam, neņemot vērā izpildes un cenu pārrāvuma risku.

Arī pārāk bieža režīmu maiņa var kaitēt. Ja risks tiek palielināts pēc katras nelielas peļņas un samazināts pēc katra zaudējuma, pozīcijas izmērs sāk sekot īstermiņa troksnim. Sliekšņiem jābūt pietiekami skaidriem, lai tos varētu piemērot vienādi.

Ierobežojumi un riski

Drawdown ir atpakaļvērsts rādītājs. Tas apraksta notikušo, bet pats par sevi nenosaka nākamā darījuma varbūtību un nepierāda, vai stratēģijas priekšrocība saglabājas. Maksimālais vēsturiskais drawdown ir īpaši jutīgs pret analizētā perioda garumu un izvēlēto datu kvalitāti.

Sviras instrumentiem konta drošības robežu var sasniegt ātrāk, nekā paredz dienas beigu aprēķins. Maržas prasības, piespiedu pozīciju slēgšana, cenu pārrāvumi un likviditātes trūkums var ierobežot iespēju izpildīt plānu. FINRA noteikumi attiecas uz ASV vērtspapīru tirgus kontekstu, savukārt ESMA materiāls aplūko Eiropas Savienības privāto klientu CFD aizsardzības pasākumus. Konkrētajam kontam vienmēr jāpārbauda brokera līgums un piemērojamās jurisdikcijas prasības.

Šis raksts ir izglītojošs un nav individuāls ieguldījumu ieteikums. Neviena drawdown kontroles metode negarantē peļņu, kapitāla atgūšanu vai aizsardzību pret zaudējumu, kas pārsniedz plānoto summu.

Īss kontrolsaraksts

Pirms nākamā darījuma pārbaudi:

•          vai drawdown aprēķināts no equity, izmantojot konsekventu metodi;
•          vai iemaksas un izmaksas ir nodalītas no tirdzniecības rezultāta;
•          cik liela atdeve vajadzīga līdz iepriekšējam maksimumam;
•          kāds ir pašreizējais risks uz darījumu un kopējā atvērtā ekspozīcija;
•          kurš riska režīms pašlaik ir spēkā;
•          kāda tieši darbība jāveic, sasniedzot nākamo slieksni;
•          kādi pierādījumi būs vajadzīgi riska atjaunošanai.

Secinājums

Drawdown kontrole nav mēģinājums paredzēt precīzu kapitāla līknes zemāko punktu. Tās uzdevums ir nepieļaut, ka zaudējumu laikā lēmumu noteikumus aizstāj vēlme ātri atgriezties maksimumā. Korekts aprēķins parāda problēmas apjomu, bet iepriekš definēti režīmi nosaka rīcību: turpināt, samazināt risku vai apturēt reālo tirdzniecību un pārbaudīt sistēmu.