Riska pārvaldība treidingā

Pozīcijas izmērs pēc volatilitātes: kā pielāgot risku ATR un stop loss attālumam

Aprēķini pozīcijas izmēru pēc riska summas, ATR un stop loss attāluma, ieskaitot izmaksu un izpildes rezervi.

Pozīcijas izmērs pēc volatilitātes: kā pielāgot risku ATR un stop loss attālumam

Pozīcijas izmēru pēc volatilitātes aprēķina, dalot vienam darījumam atļauto monetāro risku ar iespējamo zaudējumu uz vienu instrumenta vienību līdz stop loss līmenim. Ja stop atrodas tālāk, pozīcijai jābūt mazākai; ja tuvāk — tā var būt lielāka, bet tikai tad, ja tuvāks stop joprojām atbilst darījuma loģikai. ATR palīdz novērtēt, vai stop attālums ir samērīgs ar tirgus parastajām svārstībām, taču tas pats par sevi nenosaka ne pareizo ieeju, ne riskējamo procentu. Praktiskajā aprēķinā jāiekļauj arī instrumenta punkta vērtība, komisijas, iespējamais slippage un pozīcijas izmēra solis.

Šāda pieeja nepadara darījumu drošu un negarantē, ka faktiskais zaudējums nepārsniegs plānoto. Tā standartizē lēmumu pirms ieejas un ļauj salīdzināt risku starp atšķirīgiem instrumentiem un tirgus režīmiem.

Pozīcijas izmēra pamatformula

Aprēķinam nepieciešami divi lielumi:

  1. Riska budžets jeb R — naudas summa, kuru saskaņā ar savu sistēmu drīkst zaudēt vienā darījumā.
  2. Efektīvais risks uz vienību — zaudējums, kas rastos vienai akcijai, kontraktam vai lotes daļai, ja izeja notiktu pie plānotā stop, pieskaitot izmaksu un izpildes rezervi.

Pamatattiecība ir:

Pozīcijas izmērs = riska budžets / efektīvais risks uz vienību

Savukārt:

Efektīvais risks uz vienību = stop attālums × cenas izmaiņas vienības vērtība + komisijas uz vienību + slippage rezerve uz vienību

Ja konta kapitāls ir 10 000 EUR un sistēmā konkrētam darījumam paredzēti 0,5%, riska budžets ir 50 EUR. Šie skaitļi ir tikai aprēķina piemērs, nevis ieteikums izmantot 0,5% risku. Piemērotais limits ir atkarīgs no stratēģijas, zaudējumu sērijām, kopējā portfeļa riska un treidera spējas ievērot plānu.

Aprēķinātais izmērs vienmēr jānoapaļo uz leju līdz brokerim atļautajam akciju, kontraktu vai lotes solim. Noapaļošana uz augšu pārsniegtu iepriekš noteikto riska budžetu.

Ko ATR mēra un ko tas nepasaka

Average True Range jeb ATR mēra cenu diapazona svārstīgumu izvēlētā periodā. True Range katrai svecei ir lielākā no trim vērtībām: tekošās sveces maksimuma un minimuma starpība, absolūtā starpība starp tekošo maksimumu un iepriekšējo aizvēršanos vai absolūtā starpība starp tekošo minimumu un iepriekšējo aizvēršanos. Tādēļ aprēķinā var parādīties arī cenu pārrāvumi starp periodiem.

ATR ir šo diapazonu izlīdzināts vidējais. TradingView dokumentācijā norādīts, ka platformas iebūvētais ATR izmanto RMA izlīdzināšanu; bieži sastopams noklusējuma periods ir 14. Tas nav universāls standarts visām stratēģijām vai platformām. Datu avots, tirdzniecības sesijas, cenu korekcijas un izlīdzināšanas metode var radīt atšķirīgas ATR vērtības.

Indikatora vērtību izsaka instrumenta cenas vienībās, nevis procentos, un tā neparāda kustības virzienu. ATR 2,00 nozīmē ko atšķirīgu instrumentam ar cenu 20 un instrumentam ar cenu 2 000. Salīdzinot dažādus instrumentus, var būt noderīgs ATR kā cenas procents, taču pozīcijas aprēķinam tas tik un tā jāpārvērš konkrētā stop attālumā un naudas vērtībā.

Secība no darījuma idejas līdz pozīcijas izmēram

1. Definē kapitāla bāzi

Nosaki, vai riska procentu rēķināsi no pašreizējās konta vērtības, pieejamā tirdzniecības kapitāla vai citas iepriekš definētas bāzes. Izvēlei jābūt konsekventai. Ja bāze pēc zaudējumiem samazinās, tā jāatjauno pirms nākamā aprēķina, nevis jāizmanto vēsturiskais konta maksimums.

2. Nosaki monetāro riska budžetu

Riska budžets ir sistēmas limits, nevis summa, kuru obligāti jāizmanto pilnībā. To var samazināt, ja jau ir atvērtas saistītas pozīcijas, tirgus likviditāte ir vāja vai gaidāms notikums, kura laikā iespējams cenas pārrāvums.

3. Atrodi darījuma idejas nederīguma punktu

Stop loss vispirms jāsaista ar cenu līmeni, pie kura sākotnējais darījuma pamatojums vairs nav spēkā. Tas var atrasties aiz tirgus struktūras, diapazona robežas vai cita stratēģijā definēta līmeņa. Stop nevajadzētu mākslīgi tuvināt tikai tāpēc, lai formula atļautu lielāku pozīciju.

4. Salīdzini stop attālumu ar ATR

Aprēķini attiecību:

Stop attālums ATR vienībās = absolūtais attālums no ieejas līdz stop / ATR

Ja stop atrodas 0,3 ATR no ieejas, parasta cenas svārstība to var sasniegt biežāk nekā stop, kas atrodas 1,5 ATR attālumā. Tas nenozīmē, ka 1,5 ATR ir pareizais iestatījums. Nepieciešamais reizinātājs jānosaka pēc stratēģijas testiem, instrumenta, laika perioda un tirgus režīma.

Izmantojamajam ATR laika periodam jāatbilst darījuma horizontam. Dienas ATR nav tieši aizvietojams ar piecu minūšu ATR. Jādefinē arī tas, vai izmanto pēdējās pabeigtās sveces ATR vai signāla brīdī mainīgu vērtību.

5. Pārvērt attālumu monetārā riskā

Noskaidro instrumenta cenas soļa vērtību un līguma specifikāciju. Nepietiek redzēt, ka stop ir desmit punktu attālumā — jāzina, cik naudas desmit punkti nozīmē vienai izvēlētajai vienībai.

6. Pievieno izmaksu un izpildes rezervi

Aprēķinā iekļauj paredzamo komisiju par ieeju un izeju, kā arī konservatīvu slippage rezervi. Rezerve nav garantija; straujas kustības vai cenas pārrāvuma laikā faktiskā izpilde var būt ievērojami sliktāka.

7. Noapaļo uz leju un pārbaudi kopējo risku

Pēc noapaļošanas atkārtoti aprēķini monetāro risku. Pārbaudi arī maržas prasības, jau atvērtās pozīcijas, korelāciju un iespējamo zaudējumu, ja vairāki stop tiek sasniegti vienlaikus.

Trīs veidi, kā savienot ATR ar stop loss

Pieeja

Kā nosaka stop

Galvenais ieguvums

Galvenais risks

Tirgus struktūra

Stop novieto aiz līmeņa, kas atceļ darījuma ideju; ATR izmanto pārbaudei

Saglabā saikni ar darījuma loģiku

Stop var būt nesamērīgi tuvs vai tāls konkrētajā volatilitātē

Fiksēts ATR reizinātājs

Stop attālums ir, piemēram, noteikts ATR reizinātājs

Noteikums automātiski reaģē uz svārstīgumu

Reizinātājs var ignorēt svarīgus cenu līmeņus

Hibrīda pieeja

Struktūras līmenim piemēro minimālo vai papildu ATR rezervi

Apvieno tirgus loģiku ar svārstīguma filtru

Vairāk parametru palielina pāroptimizācijas risku

Nevienai pieejai nav universāli labākā ATR perioda vai reizinātāja. Parametrs ir stratēģijas noteikums, kas jāpārbauda kopā ar ieejām, izejām, izmaksām un tirgus režīmiem, nevis izolēti jāizvēlas pēc dažu veiksmīgu darījumu grafikiem.

Instrumenta specifikācija var mainīt visu aprēķinu

Akcijām, kuru kotācijas valūta sakrīt ar konta valūtu, cenas starpība uz vienu akciju parasti tieši pārvēršas naudas starpībā. Ja valūtas atšķiras, rezultāts jākonvertē konta valūtā.

Fjūčeriem stop attālums jāreizina ar kontrakta punkta vai minimālā cenas soļa vērtību. Forex aprēķinā jāņem vērā pip vērtība konkrētajam lotes izmēram un valūtu pārim. CFD un kripto instrumentiem jānoskaidro kontrakta lielums, minimālais orderis, izmēra solis, kotācijas valūta un finansēšanas nosacījumi.

Kredītplecs pats par sevi nesamazina stop definēto risku uz vienību. Tas maina nepieciešamo maržu un var pastiprināt konta risku. Dažos produktos likvidācijas vai maržas noteikumi var iedarboties pirms plānotās izejas. Ja instrumenta peļņas un zaudējumu formula nav skaidra, pozīciju nevajadzētu noteikt tikai ar vienkāršu cenas starpību.

Aprēķina piemērs ar ATR un izpildes rezervi

Pieņemsim, ka hipotētiska akcija tiek pirkta par 52,00 EUR. Konta vērtība ir 10 000 EUR, un šim darījumam noteiktais risks ir 0,5% jeb 50 EUR. ATR signāla brīdī ir 0,80 EUR, bet stratēģija paredz stop 1,5 ATR attālumā.

Stop attālums ir:

0,80 × 1,5 = 1,20 EUR

Garajai pozīcijai teorētiskais stop līmenis ir 50,80 EUR. Pieņemsim, ka paredzamā pilna darījuma komisija ir 0,05 EUR uz akciju un slippage rezerve ir 0,10 EUR uz akciju. Efektīvais risks uz vienu akciju ir:

1,20 + 0,05 + 0,10 = 1,35 EUR

Pozīcijas izmērs ir:

50 / 1,35 = 37,03, tātad ne vairāk kā 37 akcijas.

Plānotais risks pēc noapaļošanas ir 37 × 1,35 = 49,95 EUR, bet pozīcijas nominālā vērtība ir 1 924 EUR. Nominālā vērtība nav tas pats, kas stop definētais risks.

Ja ATR pieaugtu līdz 1,10 EUR, tad ar to pašu 1,5 reizinātāju stop attālums būtu 1,65 EUR. Pieskaitot to pašu 0,15 EUR rezervi, risks uz akciju būtu 1,80 EUR un pozīcijas izmērs samazinātos līdz 27 akcijām, jo 50 / 1,80 = 27,77. Mehānisms samazina izmēru, kad svārstīgums aug, nepalielinot iepriekš noteikto riska budžetu.

Kāpēc plānotais risks var atšķirties no faktiskā zaudējuma

Investor.gov skaidro, ka standarta stop orderis, sasniedzot stop cenu, kļūst par market orderi. Stop cena tādēļ nav garantēta izpildes cena. Straujā tirgū, pie zemas likviditātes vai cenas pārrāvuma darījums var tikt aizvērts sliktākā līmenī.

Stop-limit orderis ļauj kontrolēt sliktāko pieņemamo cenu, taču rada citu risku — orderis var netikt izpildīts un pozīcija var palikt atvērta. Precīza orderu darbība un aktivizēšanas noteikumi jāpārbauda pie konkrētā brokera un tirdzniecības vietas.

ATR ir vēsturiska, izlīdzināta vērtība. Tas nevar paredzēt negaidītu ziņu, tirdzniecības pārtraukumu, nakts gap vai pēkšņu likviditātes izzušanu. Ļoti zems ATR pirms būtiska notikuma var radīt pārmērīgi lielu aprēķināto pozīciju. Šādos apstākļos vajadzīgs atsevišķs notikumu riska limits vai atteikšanās no darījuma.

Vienkāršā formula nav pietiekama arī opcijām un citiem nelineāriem instrumentiem. To vērtību ietekmē bāzes aktīva cena, laiks, svārstīgums un citi faktori. Pozīcijām bez iepriekš definēta maksimālā zaudējuma nav iespējams godīgi apgalvot, ka risks ir ierobežots tikai ar ATR aprēķinu.

Portfeļa līmenis ir svarīgāks par vienu perfektu aprēķinu

Pieci darījumi ar 50 EUR individuālo risku katram ne vienmēr ir pieci neatkarīgi riski. Ja instrumenti reaģē uz vienu un to pašu indeksu, valūtu, nozari vai makroekonomisku notikumu, vairāki stop var tikt sasniegti vienlaikus un ar līdzīgu slippage.

Pirms jauna ordera jāuzskaita atvērtais risks, neizpildītie ieejas orderi un plānotās pozīcijas papildināšanas. Pozīcijas palielināšanai jābūt atsevišķam noteikumam: katrs papildinājums maina vidējo ieejas cenu, kopējo izmēru un risku līdz kopīgajam stop. Individuālais aprēķins nedrīkst aizstāt portfeļa kopējā riska limitu.

Praktisks kontrolsaraksts pirms ordera

Pirms katras ieejas fiksē:

  •          konta vērtību un aprēķina bāzi;
  •          maksimālo risku naudā un procentos;
  •          plānoto ieejas cenu un darījuma virzienu;
  •          stop cenu un pamatojumu, kāpēc šajā līmenī ideja vairs nav spēkā;
  •          ATR periodu, laika intervālu, vērtību un izmantoto sveci;
  •          stop attālumu cenas vienībās un ATR vienībās;
  •          punkta, pip vai minimālā cenas soļa monetāro vērtību;
  •          komisiju un slippage rezervi;
  •          neapstrādāto un uz leju noapaļoto pozīcijas izmēru;
  •          maržas prasību un kopējo risku ar jau atvērtajām pozīcijām;
  •          notikumus, kas var radīt gap vai likviditātes problēmu.

Pēc darījuma žurnālā saglabā faktisko ieejas un izejas cenu, komisijas, slippage un zaudējumu vai peļņu R vienībās. Attiecība faktiskais zaudējums / plānotais R parāda, vai izpildes rezerve ir bijusi pietiekama. Rezultātus ir lietderīgi sadalīt pēc instrumenta, tirdzniecības sesijas, ATR režīma un ordera tipa.

Ja faktiskie zaudējumi regulāri pārsniedz plānoto R, problēma var būt nevis pozīcijas formulā, bet gan pārāk optimistiskā slippage rezervē, nepiemērotā ordera tipā, vājas likviditātes laikā vai nepareizi pārvērstā instrumenta punkta vērtībā. ATR periodu vai reizinātāju nevajadzētu mainīt pēc viena darījuma; izmaiņas jāpārbauda uz pietiekami plaša vēsturiskā un turpmākā darījumu parauga.

Secinājums

Volatilitātei pielāgota pozīcijas izmēra sākumpunkts ir skaidrs monetārais riska budžets un darījuma idejas nederīguma punkts. ATR reizinātāju izvēlas pēc tam. ATR palīdz pārbaudīt stop attālumu un konsekventi samazināt pozīciju, kad cenu svārstības kļūst lielākas. Tomēr aprēķins ir pilnvērtīgs tikai tad, ja tajā iekļauta instrumenta specifikācija, izmaksas, izpildes risks un visas atvērtās ekspozīcijas.

Raksts ir izglītojošs materiāls, nevis individuāls finanšu ieteikums. Neviena pozīcijas izmēra metode nevar garantēt noteiktu rezultātu vai maksimālo zaudējumu reālos tirgus apstākļos.