Treidingā viens no svarīgākajiem jautājumiem nav tas, cik daudz iespējams nopelnīt ar vienu veiksmīgu darījumu. Daudz svarīgāk ir saprast, cik daudz drīkst zaudēt, nezaudējot spēju turpināt tirgot mierīgi un disciplinēti.
Daudzi treideri nosaka konkrētu risku vienam darījumam, piemēram, 0,5% vai 1% no konta, bet viņiem nav skaidras robežas, cik daudz drīkst zaudēt vienas dienas laikā.
Citi rīkojas pretēji — viņiem ir noteikts maksimālais dienas zaudējums, bet katrā darījumā pozīcijas izmērs un risks mainās.
Abos gadījumos rodas viena un tā pati problēma: riska noteikumi nav savā starpā saistīti.
Lai riska pārvaldība reāli strādātu, riskam vienā darījumā un dienas zaudējumu limitam jābūt vienas sistēmas daļām, nevis diviem nejauši izvēlētiem skaitļiem.
Pareizi izveidota sistēma palīdz:
- ierobežot konta kritumu;
- samazināt overtrading risku;
- apturēt vēlmi nekavējoties atgūt zaudēto;
- saglabāt stabilāku emocionālo stāvokli;
- uzturēt konsekventu pozīcijas izmēru;
- nepieļaut, ka viena slikta sesija izdzēš vairāku nedēļu rezultātu.
Kas ir risks vienā darījumā?
Risks vienā darījumā ir summa, kuru treideris ir gatavs zaudēt, ja cena sasniedz iepriekš noteikto stop loss.
To var definēt vairākos veidos:
- procentos no konta;
- fiksētā naudas summā;
- punktos;
- kontraktu vai lotu skaitā.
Piemēram, ja kontā ir 20 000 eiro un vienā darījumā tiek riskēts ar 0,5% no kapitāla, plānotais maksimālais zaudējums ir:
20 000 × 0,5% = 100 eiro
Tas nozīmē, ka pozīcijas izmērs jāpielāgo tā, lai stop loss sasniegšanas gadījumā zaudējums būtu aptuveni 100 eiro.
Tātad risks vienā darījumā atbild uz vienkāršu jautājumu:
Cik lielu daļu no sava kapitāla esmu gatavs riskēt ar vienu konkrētu tirdzniecības ideju?
Kas ir dienas zaudējumu limits?
Dienas zaudējumu limits nosaka maksimālo zaudējumu, pēc kura konkrētajā sesijā tirdzniecība tiek pārtraukta.
To var noteikt:
- procentos no konta;
- fiksētā naudas summā;
- riska vienībās jeb R;
- pēc maksimālā zaudējošo darījumu skaita.
Piemēram:
- risks vienā darījumā: 100 eiro;
- dienas zaudējumu limits: 200 eiro.
Vienkāršākajā variantā tas nozīmē, ka pēc diviem pilniem stop loss diena ir beigusies.
Šāds ierobežojums ir svarīgs ne tikai matemātikas dēļ.
Pēc vairākiem zaudējumiem pēc kārtas bieži mainās arī lēmumu pieņemšanas kvalitāte. Treideris var kļūt:
- nepacietīgāks;
- agresīvāks;
- emocionāli piesaistīts dienas rezultātam;
- mazāk prasīgs pret ieejas kvalitāti;
- gatavs palielināt pozīcijas izmēru;
- pārāk koncentrēts uz vēlmi “atgūt” zaudēto.
Tāpēc dienas limits aizsargā ne tikai konta kapitālu. Tas pasargā arī no situācijas, kurā emocijas sāk noteikt nākamos darījumus.
Kāpēc šos divus limitus nevajadzētu noteikt atsevišķi?
Pieņemsim, ka treideris ir noteicis:
- 1% risku vienā darījumā;
- 5% maksimālo dienas zaudējumu.
No matemātikas viedokļa tas ļautu vienas dienas laikā saņemt piecus pilnus zaudējumus.
Taču problēma sākas vēl pirms piektā darījuma.
Ja pirmie četri darījumi ir bijuši zaudējoši, piektais, visticamāk, vairs netiks atvērts tādā pašā psiholoģiskajā stāvoklī kā pirmais.
Treideris jau būs:
- piedzīvojis vairākus zaudējumus;
- iespējams, sācis šaubīties par savu stratēģiju;
- meklējis vairāk ieeju nekā parasti;
- vērojis konta kritumu;
- sajutis spiedienu atgūt dienas zaudējumu.
Rezultātā piektais darījums var būt ievērojami zemākas kvalitātes nekā pirmais.
Tāpēc dienas zaudējumu limitu ir vērts sasaistīt ne tikai ar konta lielumu, bet arī ar darījumu skaitu, kurus treideris spēj kvalitatīvi izpildīt vienā sesijā.
Vienkāršs veids, kā savienot abus limitus: R sistēma
Viens no ērtākajiem riska pārvaldības veidiem ir izmantot riska vienību jeb R.
Ja viens pilns stop loss atbilst 100 eiro zaudējumam, tad:
1R = 100 eiro
Tad visus rezultātus iespējams izteikt vienā sistēmā:
- −1R = pilns plānotais zaudējums;
- +1R = peļņa, kas vienāda ar sākotnējo risku;
- +2R = peļņa, kas divreiz pārsniedz risku;
- −0,5R = puse no plānotā riska.
Šīs pieejas priekšrocība ir tā, ka rezultātus iespējams analizēt neatkarīgi no konta izmēra.
Piemēram:
- risks vienā darījumā: 1R;
- dienas limits: −2R;
- nedēļas limits: −5R.
Šādā sistēmā divi pilni zaudējumi nozīmē sesijas beigas.
Cik lielam vajadzētu būt dienas limitam?
Universāla skaitļa nav. Tas ir atkarīgs no stratēģijas, darījumu biežuma, tirgus, treidera pieredzes un psiholoģijas.
Kā vienkāršu sākuma piemēru var izmantot:
- 0,25–0,5% risku vienā darījumā;
- 1–1,5% maksimālo dienas risku.
Izmantojot R sistēmu, tas varētu izskatīties šādi:
- viens darījums = 1R;
- dienas limits = 2R vai 3R.
Konservatīvāks variants:
1R vienā darījumā un 2R dienas limits.
Aktīvākam treiderim, kurš vienas sesijas laikā izmanto vairākus neatkarīgus setupus:
1R vienā darījumā un 3R dienas limits.
Svarīgākais nav konkrētais skaitlis. Dienas limitam jābūt pietiekami stingram, lai tas neļautu pēc vairākiem zaudējumiem emocionāli turpināt tirgot visu atlikušo sesiju.
1. Savienojiet dienas limitu ar maksimālo darījumu skaitu
Pirms sesijas ir vērts skaidri noteikt trīs lietas:
- maksimālo risku vienā darījumā;
- maksimālo pilno zaudējumu skaitu;
- maksimālo darījumu skaitu dienā.
Piemēram:
- risks vienā darījumā: 0,5%;
- maksimāli divi pilni zaudējumi;
- maksimāli trīs darījumi dienā.
Ja pirmie divi darījumi sasniedz pilnu stop loss, tirdzniecība tajā dienā tiek pārtraukta.
Trešā darījuma iespēja paliek tikai tad, ja iepriekšējie darījumi nav iztērējuši visu dienas riska limitu.
Šāds noteikums palīdz izvairīties no situācijas, kurā treideris turpina atvērt jaunus darījumus tikai tāpēc, ka tirgus vēl ir atvērts.
2. Neļaujiet dienas peļņai automātiski palielināt risku
Viena no biežām kļūdām ir domāšana:
Šodien jau esmu nopelnījis 3R, tāpēc tagad varu atļauties riskēt vairāk.
Tieši šādā veidā ļoti laba diena dažreiz pārvēršas negatīvā.
Piemēram:
- pirmais darījums: +2R;
- otrais: +1R;
- trešais: −1R;
- ceturtais: −1R;
- piektais: −1R;
- sestais: −1R.
Vienā brīdī rezultāts bija +3R, bet dienas beigās tas jau ir −1R.
Tāpēc līdzās zaudējumu limitam var izmantot arī peļņas aizsardzības noteikumu.
Piemēram:
Ja dienas rezultāts sasniedz +3R, maksimālais pieļaujamais kritums no dienas maksimuma ir 1R.
Tas nozīmētu, ka pēc +3R sasniegšanas un krituma līdz +2R tirdzniecība tiek pārtraukta.
Ideja ir vienkārša: nopelnītais nav “bezmaksas nauda”. Tā jau ir daļa no kapitāla.
3. Dienas limits nav summa, kas obligāti jāizmanto
Ja dienas limits ir −2R, tas nenozīmē, ka treiderim katru dienu ir tiesības “iztērēt” visus 2R.
Dažreiz ir pilnīgi pamatoti pārtraukt sesiju jau pie −1R.
Piemēram, ja:
- tirgus apstākļi ir slikti;
- nav kvalitatīvu setupu;
- pirmais darījums emocionāli ir bijis smags;
- jūtams nogurums;
- ir pieļauta nestandarta kļūda.
Dienas limits ir maksimālā pieļaujamā robeža, nevis riska budžets, kas obligāti jāizmanto.
4. Atšķiriet normālu zaudējumu no disciplīnas kļūdas
Ne visi −1R ir vienādi.
Kvalitatīvs −1R
Darījums var būt zaudējošs un vienlaikus pilnīgi pareizs.
Piemēram:
- darījums atbilda plānam;
- tirgus konteksts bija piemērots;
- risks bija aprēķināts korekti;
- stop loss netika pārvietots;
- stratēģija tika izpildīta disciplinēti;
- konkrētā darījuma iznākums vienkārši bija negatīvs.
Nekvalitatīvs −1R
Citā situācijā tas pats −1R var būt disciplīnas kļūdas rezultāts:
- ieeja bija impulsīva;
- setups neatbilda plānam;
- tika dzīta pakaļ cenai;
- darījums tika atvērts ar mērķi atgūt iepriekš zaudēto;
- stop loss tika izvēlēts neatbilstoši;
- tika pārkāpti paša noteikumi.
Ja jau pirmais zaudējums radies disciplīnas pārkāpuma dēļ, dažreiz saprātīgāk ir pārtraukt sesiju uzreiz, nevis gaidīt, līdz tiek sasniegts oficiālais −2R limits.
5. Ja nepieciešams, pēc zaudējuma samaziniet risku
Dažiem treideriem vislabāk strādā vienāds risks katrā darījumā.
Citiem psiholoģiski piemērotāka var būt sistēma, kurā pēc zaudējuma nākamā darījuma risks tiek samazināts.
Piemēram:
- darījums: 1R;
- pēc zaudējuma 2. darījums: 0,5R;
- pēc vēl viena zaudējuma sesija beidzas.
Šādas sistēmas priekšrocība ir tā, ka sarežģītā dienā kopējais risks pakāpeniski samazinās.
Taču nevajadzētu darīt pretējo:
- zaudējums: 1R;
- nākamais darījums: 2R;
- pēc tam: 4R.
Tas jau ir zaudējumu dzīšanas modelis, kas var ļoti ātri palielināt konta kritumu.
6. Pozīcijas izmēru aprēķiniet pēc stop loss, nevis otrādi
Loģiskā darījuma plānošanas secība ir šāda:
- atrodi kvalitatīvu setupu;
- nosaki cenu līmeni, kurā darījuma ideja vairs nav spēkā;
- novieto stop loss;
- aprēķini attālumu starp ieeju un stop loss;
- pielāgo pozīcijas izmēru tā, lai maksimālais risks atbilstu 1R.
Piemēram:
- maksimālais risks: 100 eiro;
- attālums līdz stop loss: 20 punkti.
Pozīcijas izmēram jābūt tādam, lai 20 punktu kustība pret pozīciju radītu aptuveni 100 eiro zaudējumu.
Nevajadzētu darīt pretēji — vispirms izvēlēties pārāk lielu pozīciju un pēc tam mākslīgi pievilkt stop loss tuvāk tikai tādēļ, lai darījums teorētiski iekļautos riska limitā.
Stop loss vietai jābūt balstītai uz darījuma ideju, bet pozīcijas izmēram — uz pieļaujamo risku.
7. Ņemiet vērā komisijas un slippage
Īpaši futures, CFD un aktīvā intraday treidingā reālais zaudējums var nedaudz pārsniegt teorētisko 1R.
To var ietekmēt:
- komisijas;
- spreds;
- slippage jeb atšķirība starp plānoto un faktisko izpildes cenu;
- straujas tirgus kustības;
- nepietiekama likviditāte.
Tāpēc, ja dienas zaudējumu limits ir ļoti stingrs, ir lietderīgi atstāt nelielu rezervi.
Piemēram, ja absolūtā dienas robeža ir 300 eiro, nav obligāti jāplāno trīs darījumi ar tieši 100 eiro risku katrā.
Var izmantot:
- 90 eiro plānoto risku vienā darījumā;
- 270 eiro plānoto dienas limitu;
- 30 eiro rezervi komisijām un izpildes novirzēm.
Tas samazina risku nejauši pārsniegt faktisko maksimālo robežu.
8. Izmantojiet mīksto un cieto limitu
Praktiskā riska plānā var būt divas robežas.
Mīkstais limits
Piemēram:
Pie −1R seko obligāta 20–30 minūšu pauze un iepriekšējo darījumu pārskatīšana.
Mīkstā limita uzdevums nav obligāti pabeigt dienu, bet gan pārtraukt automātisku pāreju uz nākamo darījumu.
Cietais limits
Piemēram:
Pie −2R tirdzniecība tiek pārtraukta līdz nākamajai sesijai.
Cietais limits vairs nav apspriežams. Ja tas sasniegts, diena ir beigusies neatkarīgi no tā, cik pievilcīgi izskatās nākamie setupi.
Šāda divu līmeņu sistēma var palīdzēt apturēt negatīvu emocionālo spirāli vēl pirms sasniegts maksimālais dienas zaudējums.
Dienas riska piemērs ar 25 000 eiro kontu
Pieņemsim:
- konta lielums: 25 000 €;
- risks vienā darījumā: 0,4%;
- 1R = 100 €;
- dienas limits: 2R jeb 200 €;
- maksimāli trīs darījumi dienā.
Scenārijs A
- darījums: −1R
- darījums: −1R
Kopējais rezultāts: −2R.
Dienas limits ir sasniegts, tāpēc tirdzniecība tiek pārtraukta.
Scenārijs B
- darījums: +2R
- darījums: −1R
- darījums: +1R
Kopējais rezultāts: +2R.
Plāns ir ievērots.
Scenārijs C
- darījums: −1R
- darījums: +2R
- darījums: −1R
Kopējais rezultāts: 0R.
Arī tā ir pilnīgi normāla sesija.
Nav nepieciešams atvērt ceturto darījumu tikai tāpēc, ka psiholoģiski gribas dienu obligāti pabeigt ar peļņu.
Kā savienot dienas un nedēļas zaudējumu limitu?
Ar dienas limitu vien var nepietikt, ja pēc kārtas seko vairākas neveiksmīgas sesijas.
Piemēram:
- dienas limits: −2R;
- nedēļas limits: −5R.
Ja nedēļas laikā sasniegts −5R, tirdzniecību var pārtraukt līdz nākamajai nedēļai vai samazināt risku, līdz situācija ir izvērtēta.
Šāda pauze ļauj pārskatīt:
- pašreizējos tirgus apstākļus;
- izmantotos setupus;
- disciplīnas ievērošanu;
- darījumu statistiku;
- savu emocionālo stāvokli.
Nedēļas limits palīdz nepieļaut situāciju, kurā treideris vairākas dienas pēc kārtas sasniedz maksimālo dienas zaudējumu un turpina darīt tieši to pašu.
Biežākās kļūdas
Pārāk liels risks vienā darījumā
Ja viens parasts stop loss rada ļoti spēcīgu emocionālo reakciju, iespējams, risks ir lielāks, nekā treideris spēj komfortabli pārvaldīt.
Pārāk plašs dienas limits
Ja dienas limits pieļauj piecus vai sešus pilnus zaudējumus pēc kārtas, tas var radīt labvēlīgu vidi overtradingam.
Riska palielināšana pēc zaudējuma
Pozīcijas palielināšana ar mērķi ātrāk atgūt iepriekš zaudēto būtiski maina sākotnējo riska sistēmu.
Dienas limita mainīšana sesijas laikā
Ja pie −2R treideris sev pasaka, ka “šodien izņēmuma kārtā” drīkst turpināt līdz −3R, tad −2R faktiski nekad nav bijis īsts limits.
Peļņas uztveršana kā bezmaksas nauda
Tas, kas sesijas laikā jau nopelnīts, joprojām ir kapitāls. Fakts, ka diena sākās ar mazāku summu, nepadara šo peļņu mazāk vērtīgu.
Nedēļas limita neesamība
Pat ar labi kontrolētu dienas risku vairākas sliktas sesijas pēc kārtas var radīt ievērojamu kopējo kritumu.
Praktisks riska pārvaldības kontrolsaraksts
Pirms sesijas sev pajautā:
- Cik liels šodien ir 1R naudas izteiksmē?
- Cik procentus no konta riskēju vienā darījumā?
- Kāds ir mans maksimālais dienas zaudējums?
- Cik pilnus stop loss drīkstu saņemt?
- Kāds ir maksimālais darījumu skaits?
- Vai man ir mīkstais dienas limits?
- Vai man ir cietais dienas limits?
- Vai esmu noteicis peļņas aizsardzības noteikumu?
- Kāds ir nedēļas zaudējumu limits?
- Vai pozīcijas izmēru aprēķinu pēc stop loss?
- Vai esmu ņēmis vērā komisijas, spredu un slippage?
- Vai šos noteikumus spēšu ievērot arī pēc viena vai diviem zaudējumiem?
Secinājums
Risku vienā darījumā un dienas zaudējumu limitu nevajadzētu uztvert kā divus atsevišķus noteikumus. Tie ir vienas riska pārvaldības sistēmas elementi.
Risks vienā darījumā nosaka, cik daudz kapitāla drīkst zaudēt viena konkrēta ideja.
Dienas limits savukārt nosaka, cik daudz drīkst zaudēt visa sesija, pirms tirdzniecība tiek pārtraukta.
Praktiska sistēma var ietvert:
- skaidri definētu 1R;
- fiksētu risku, piemēram, 0,25–0,5% vienā darījumā;
- 2R vai 3R dienas limitu;
- maksimālo darījumu skaitu;
- mīksto un cieto dienas limitu;
- aizliegumu palielināt risku pēc zaudējumiem;
- noteikumu jau nopelnītās dienas peļņas aizsardzībai;
- atsevišķu nedēļas zaudējumu limitu.
Svarīgākais nav atrast “perfekto” procentu.
Daudz svarīgāk ir izveidot sistēmu, kuru iespējams ievērot ne tikai tad, kad viss notiek pēc plāna, bet arī pēc pirmā un otrā zaudējuma.
Labs riska plāns aizsargā vairāk nekā tikai konta atlikumu.
Tas palīdz saglabāt spēju arī nākamo darījumu izvērtēt ar skaidru galvu, ievērot savu stratēģiju un nepieņemt lēmumus tikai tāpēc, ka gribas pēc iespējas ātrāk atgūt iepriekš zaudēto.
