P&L fiksācija rodas tad, kad treideris sāk vadīt darījumu pēc ekrānā redzamās naudas summas, nevis pēc iepriekš definētas tirgus informācijas un riska noteikumiem. Zaļa summa var mudināt peļņu fiksēt pārāk agri, bet sarkana — pārvietot stop loss, cerēt uz atgriešanos vai aizvērt pozīciju pirms stratēģijas invalidācijas. Praktiskais risinājums nav akli paslēpt visu finanšu informāciju. Jānodala darījuma vadības skats no konta drošības skata, jānosaka konkrēti pārbaudes brīži un katrai darbībai jābūt piesaistītai tirgus notikumam. P&L drīkst būt uzraudzības rādītājs, bet tam nevajadzētu kļūt par patstāvīgu ieejas vai izejas signālu, ja stratēģija to neparedz.
Kas ir P&L fiksācija
Saīsinājums P&L jeb profit and loss rāda pozīcijas peļņu vai zaudējumus. Atvērtā darījumā tā parasti ir nerealizēta vērtība, kura mainās līdz ar cenu un var atšķirties no gala rezultāta pēc pozīcijas slēgšanas, komisijām un faktiskās ordera izpildes.
Šajā rakstā P&L fiksācija nav medicīniska diagnoze vai precīzi standartizēts treidinga termins. Ar to apzīmēta atkārtota atvērtā rezultāta pārbaudīšana un šīs summas izmantošana par galveno lēmuma atskaites punktu. Skatīšanās biežums vien problēmu nenosaka. Izšķirošas ir sekas: vai summa liek mainīt iepriekš pieņemtu plānu bez jaunas tirgus informācijas?
Riska uzraudzība savukārt ir nepieciešama. Treiderim var būt jāredz kopējā ekspozīcija, maržas izmantošana, dienas zaudējumu limits, orderu statuss vai savienojuma kļūda. Tādēļ nav jāpanāk informācijas vakuums. Būtiski ir nepieļaut, ka viena emocionāli spilgta summa aizvieto stratēģijas nosacījumus.
Kāpēc naudas summa maina darījuma uztveri
Naudas izteiksme piešķir cenu kustībai personisku nozīmi. Svece vai tirgus līmenis raksturo instrumentu, bet “−100” var tikt uztverts kā tūlītējs personisks zaudējums. “+100” savukārt var šķist jau iegūta nauda, kuru tirgus tūlīt var atņemt. Abos gadījumos uzmanība pārvietojas no jautājuma “vai darījuma ideja joprojām ir spēkā?” uz jautājumu “kā nepieļaut, lai šī summa kļūtu nepatīkamāka?”.
Kānemana un Tverska perspektīvu teorija apraksta, ka cilvēki ieguvumus un zaudējumus vērtē attiecībā pret atskaites punktu un ka zaudējumiem var būt nesamērīgi liela psiholoģiska nozīme. Tas nenozīmē, ka katrs treideris vienmēr rīkosies identiski, tomēr teorija palīdz izskaidrot, kāpēc nulles līnija, ieejas cena un nesen redzēta maksimālā peļņa kļūst par emocionāliem enkuriem.
Arī dispozīcijas efekts ir nozīmīgs konteksts. Terensa Odīna pētījumā par investoru darījumu uzskaiti tika analizēta tendence realizēt peļņu un paturēt zaudējošas pozīcijas. Šis pētījums nav tiešs pierādījums tam, ka konkrētas platformas P&L panelis izraisa tādu pašu rīcību katram īstermiņa treiderim. Tas tomēr parāda plašāku uzvedības modeli, kuru darījuma naudas rezultāta pastāvīga vērošana var pastiprināt.
Praksē bieži parādās četri lēmumu traucējumi:
- peļņas fiksēšana tikai tāpēc, ka summa kļuvusi pietiekami patīkama;
- stop loss attālināšana, lai nebūtu jārealizē redzamais zaudējums;
- stop loss pārvietošana uz bezzaudējuma punktu bez tirgus struktūras pamatojuma;
- vēlme nekavējoties atgūt tikko redzētu vai realizētu zaudējumu ar nākamo darījumu.
Kopīgā pazīme ir plāna maiņa bez jaunas informācijas, kas bija definēta kā lēmumam nozīmīga.
Riska uzraudzība vai fiksācija: praktiska atšķirība
|
Novērojums |
Riska uzraudzība |
Iespējama P&L fiksācija |
|
Pārbaudes iemesls |
Noteikts plānā vai saistīts ar riska limitu |
Vēlme mazināt satraukumu vai nosargāt ekrānā redzēto summu |
|
Izmantotā informācija |
Cena, struktūra, svārstīgums, ekspozīcija, orderu statuss |
Galvenokārt naudas peļņa vai zaudējumi |
|
Darbības nosacījums |
Iepriekš definēts tirgus vai konta notikums |
Summa “šķiet par lielu” vai “jau pietiekama” |
|
Plāna maiņa |
Dokumentēts izņēmums vai jauns objektīvs risks |
Impulsīva izeja, stopa pārvietošana vai pozīcijas palielināšana |
|
Pēc darījuma |
Lēmumu iespējams pārbaudīt žurnālā |
Pamatojums tiek izveidots pēc darbības |
Vienreizēja atkāpe vēl nepierāda sistemātisku problēmu. Meklējama atkārtošanās: vienādos apstākļos redzamā summa regulāri izraisa līdzīgas neplānotas darbības.
Sistēma P&L ietekmes mazināšanai
1. Pirms ieejas definē, kas drīkst mainīt lēmumu
Darījuma plānā nepietiek ierakstīt tikai ieeju, stop loss un mērķi. Jānorāda arī vadības nosacījumi:
- kāds tirgus notikums padara sākotnējo ideju nederīgu;
- kad atļauta daļēja pozīcijas slēgšana;
- kādos apstākļos drīkst pārvietot stop loss;
- vai pastāv laika ierobežojums;
- kuri plānotie paziņojumi vai tirgus apstākļi prasa pozīciju pārvērtēt;
- kāds konta līmeņa limits ir svarīgāks par konkrētā darījuma plānu.
Labs nosacījums ir novērojams. Formulējums “aizvērt, ja nejūtos pārliecināts” nav pārbaudāms. Formulējums “aizvērt, ja periods noslēdzas zem iepriekš definētā invalidācijas līmeņa” ļauj pēc darījuma noteikt, vai noteikums tika ievērots.
2. Izveido divus informācijas slāņus
Darījuma vadības skatā atstāj tikai to, kas vajadzīgs stratēģijas izpildei: cenu, izvēlēto laika periodu, ieejas un invalidācijas līmeni, mērķi, apjomu un nepieciešamos tirgus datus. Ja platforma to ļauj, atsevišķā darījuma naudas P&L var paslēpt vai aizvietot ar riska vienībām.
Konta drošības skatā saglabā informāciju, kuru nedrīkst ignorēt: kopējo ekspozīciju, maržas rezervi, dienas vai konta riska limitu, aktīvos orderus un tehniskos brīdinājumus. Šis slānis var atrasties atsevišķā panelī un tikt pārbaudīts noteiktos brīžos. P&L paslēpšana nedrīkst vienlaikus paslēpt likvidācijas, maržas vai orderu izpildes risku.
Ja platformā paneļus nevar nodalīt, iespējams samazināt P&L vizuālo dominanci, mainot izkārtojumu. Mehāniska ekrāna daļas aizsegšana der tikai tad, ja tā neaizsedz kritiskus paziņojumus vai pozīcijas kontroli.
3. Pārbaudi pozīciju pēc notikuma, nevis impulsa
Nepārtraukta skatīšanās rada daudz brīžu, kuros iespējams apšaubīt plānu. Pārbaudes biežumu labāk piesaistīt stratēģijai nozīmīgam notikumam: sveces noslēgumam, iepriekš noteikta līmeņa sasniegšanai, svārstīguma nosacījumam, plānotam paziņojumam vai riska brīdinājumam.
Tas nav universāls ieteikums pozīciju atstāt bez uzraudzības. Īstermiņa izpildes stratēģijai pārbaudes var būt ļoti biežas, bet arī tad katrai darbībai nepieciešams definēts iemesls. Savukārt darījumam, kura ideja balstīta uz dienas periodu, katra mazāka perioda cenu svārstība var nebūt jauna lēmuma informācija.
4. Naudas summu pārvērt riska vienībās
Viena riska vienība jeb 1R ir sākotnēji plānotais darījuma risks. Ja plānotais zaudējums līdz stopam ir 100 eiro, tad 0,5R atbilst 50 eiro, bet 2R — 200 eiro pirms izmaksām un izpildes novirzēm. R izteiksme neatceļ emocijas, tomēr sasaista rezultātu ar iepriekš pieņemto riska lēmumu, nevis ar patvaļīgu naudas slieksni.
R jāaprēķina konsekventi. Daļējas izejas, komisijas, finansēšanas izmaksas un slippage var radīt atšķirību starp plānoto un realizēto rezultātu. Arī stop orderis negarantē precīzu izpildes cenu: pēc aktivizēšanas tas atkarībā no ordera veida un tirgus apstākļiem var tikt izpildīts citādi nekā gaidīts. Tādēļ realizētais zaudējums var pārsniegt sākotnēji plānoto 1R.
5. Neplānotai darbībai pievieno obligātu pauzi
Ja rodas vēlme aizvērt, palielināt pozīciju vai mainīt stopu ārpus plāna, pirms darbības īsi atbildi uz trim jautājumiem:
- Kāda jauna tirgus vai konta informācija ir parādījusies?
- Kurš iepriekšējais noteikums uz šo situāciju attiecas?
- Vai es rīkotos tāpat, ja naudas P&L nebūtu redzams?
Pauze nav paredzēta ārkārtas situācijām, kurās jānovērš nekontrolēts risks, tehniska kļūda vai limita pārkāpums. Tās uzdevums ir nošķirt plānotu reakciju no vēlmes ātri mainīt nepatīkamu sajūtu.
Hipotētisks piemērs
Pieņemsim, ka darījuma ieeja ir 100, sākotnējais stop loss — 98, bet mērķis — 104. Risks uz vienu vienību ir 2. Ja pozīcijā ir 50 vienības, plānotais bruto risks ir 100, neiekļaujot komisijas un iespējamo izpildes novirzi.
Pie cenas 101 platforma var rādīt aptuveni +50 jeb +0,5R. Šī summa pati par sevi nepasaka, vai jāfiksē peļņa. Ja plāns paredz stopa maiņu tikai pēc konkrētas tirgus struktūras izveidošanās, lēmums jābalsta šajā notikumā. Pretējā gadījumā naudas summa ir kļuvusi par jaunu, nepārbaudītu stratēģijas noteikumu.
Pie cenas 99 redzamais rezultāts būtu aptuveni −50 jeb −0,5R. Ja sākotnējā invalidācija nav sasniegta un nav cita plānā definēta riska, stopa attālināšana tikai tāpēc, lai izvairītos no zaudējuma realizēšanas, palielina risku. Savukārt konta limita, maržas vai tehniskas problēmas gadījumā aizsardzības darbība var būt pamatota arī pirms cenas invalidācijas. Tātad izšķirošs ir pārbaudāms maiņas iemesls. Pats plāna maiņas fakts vēl nenorāda, vai darbība bija pamatota.
Kā pārbaudīt, vai pieeja uzlabo lēmumu kvalitāti
Rezultātu pēc P&L paslēpšanas nevajadzētu vērtēt tikai pēc peļņas. Nelielā darījumu kopā rezultātu var būtiski ietekmēt tirgus režīms un nejaušība. Vispirms izvēlies noteiktu izmēģinājuma periodu un salīdzini tikai līdzīgus darījumus pēc stratēģijas, tirgus apstākļiem un riska.
Žurnālā fiksē:
- vai ieeja un izeja atbilda plānam;
- cik reizes darījuma laikā tika mainīts sākotnējais plāns;
- kāda jauna informācija pamatoja katru izmaiņu;
- vai notika priekšlaicīga izeja tikai redzamās summas dēļ;
- vai tika attālināts stops vai palielināts risks;
- plānoto un realizēto rezultātu R vienībās;
- komisijas, slippage un tehniskas izpildes problēmas.
Vienkāršs procesa rādītājs ir plānam atbilstošo darījumu īpatsvars: darījumi bez nepamatotas iejaukšanās dalīti ar visiem vērtēšanai derīgajiem darījumiem. To var papildināt ar neplānoto izmaiņu skaitu uz darījumu. Peļņa, vidējais R un kritums joprojām ir jāanalizē, taču tie jāskata kopā ar izpildes disciplīnu, nevis tās vietā.
Ja noteikumu ievērošana uzlabojas, bet rezultāti pasliktinās ilgākā, salīdzināmā periodā, problēma var būt pašos stratēģijas noteikumos. Disciplīna nevar padarīt nepamatotu sistēmu pelnošu. Tā tikai ļauj precīzāk noteikt, vai tika izpildīta tieši tā sistēma, kuru bija paredzēts pārbaudīt.
Ierobežojumi un riski
P&L slēpšana nav universāls risinājums. Tā var būt nepiemērota, ja stratēģijas noteikumi tieši izmanto portfeļa peļņas vai zaudējumu slieksni, ja tiek tirgotas vairākas savstarpēji saistītas pozīcijas vai ja pastāv būtisks maržas un piespiedu slēgšanas risks. Šādās situācijās kopējā konta informācija ir daļa no riska modeļa.
Jāņem vērā arī tehniskā izpilde. Stop orderi, limita orderi un citi orderu veidi darbojas atšķirīgi, un straujā vai mazlikvīdā tirgū faktiskā cena var neatbilst ekrānā iepriekš redzētajai. Paneļa paslēpšana neatrisina slippage, savienojuma, datu aiztures vai ordera noraidīšanas risku.
Metode neatceļ nepieciešamību samazināt pozīcijas izmēru, ja parastās svārstības rada tik lielu emocionālu slodzi, ka noteikumus nav iespējams izpildīt. Ja viens darījums šķiet kritiski svarīgs kontam vai pašvērtējumam, interfeisa maiņa var mazināt simptomu, bet neatrisināt pārmērīgu risku.
Īss kontrolsaraksts pirms nākamā darījuma
- Vai invalidācija un maksimālais risks ir noteikti pirms ieejas?
- Vai stopa un peļņas vadības nosacījumi ir novērojami?
- Vai darījuma P&L var nodalīt no konta drošības informācijas?
- Kuros konkrētos brīžos pozīcija tiks pārbaudīta?
- Kā tiks dokumentēta neplānota iejaukšanās?
- Kuri ārkārtas apstākļi drīkst būt svarīgāki par sākotnējo plānu?
Šīs pieejas mērķis ir saglabāt uzmanību pret naudu, pieņemot riska lēmumu pirms emocionāli spilgtās summas parādīšanās. Darījuma laikā rīcība jāmaina tikai tad, ja to pamato iepriekš definēta tirgus informācija vai objektīvs konta drošības risks. Šāda pieeja negarantē peļņu, taču padara lēmumu procesu pārbaudāmu.