Indikatori un rīki

Indikatoru dublēšanās: kā saprast, ka vairāki indikatori patiesībā mēra vienu un to pašu

Uzzini, kā ar korelāciju, signālu sakritību un izslēgšanas testu atklāt dublējošus treidinga indikatorus un izveidot skaidrāku sistēmu.

Indikatoru dublēšanās: kā saprast, ka vairāki indikatori patiesībā mēra vienu un to pašu

Indikatoru dublēšanās rodas tad, ja vairāki indikatori no tiem pašiem tirgus datiem iegūst tik līdzīgu informāciju, ka tie atkārtoti apstiprina jau izdarītu secinājumu. To nevar droši noteikt tikai pēc līniju izskata vai indikatoru nosaukumiem. Jāpārbauda to ievades dati, aprēķina loģika, reakcijas ātrums un faktiskā ietekme uz darījumu lēmumiem.

Praksē nepieciešami trīs testi: indikatoru funkciju kartēšana, to vērtību un signālu sakritības mērīšana dažādos tirgus apstākļos un sistēmas salīdzināšana ar katru indikatoru un bez tā. Mērķis nav samazināt indikatoru skaitu par katru cenu. Katram palikušajam indikatoram jābūt skaidrai, atšķirīgai lomai.

Ko īsti nozīmē indikatoru dublēšanās

Tas, ka divi indikatori izmanto cenu, vēl nenozīmē dublēšanos. Tā rodas, ja tie lēmumu sistēmā atkārtoti pārstāv to pašu informācijas dimensiju. Piemēram, vairāki indikatori var dažādos veidos aprakstīt īstermiņa cenas impulsu. Ja visi trīs gandrīz vienlaikus dod atļauju ieiet darījumā, trīs apstiprinājumi var būt tikai viens apstiprinājums trīs vizuālās formās.

Ir lietderīgi nošķirt četrus dublēšanās veidus:

  •          Ievades datu dublēšanās. Indikatori izmanto to pašu cenu lauku, periodu vai ļoti līdzīgus logus.
  •          Matemātiskā dublēšanās. Atšķirīgas formulas rada cieši saistītas skaitliskas rindas.
  •          Signālu dublēšanās. Vērtības izskatās atšķirīgi, taču pirkšanas, pārdošanas vai filtra signāli sakrīt.
  •          Lēmuma dublēšanās. Divi indikatori stratēģijā pilda vienu lomu, piemēram, abi apstiprina impulsu, un otrais nemaina nevienu gala lēmumu.

Pēdējais veids ir vissvarīgākais. Matemātiski korelēti indikatori var būt noderīgi, ja viens nosaka tirgus režīmu, bet otrs precizē ieejas laiku. Savukārt indikatori ar zemu kopējo korelāciju var dublēties tieši tajos retajos brīžos, kad stratēģija atver pozīciju.

Kāpēc vairāki apstiprinājumi var radīt maldīgu pārliecību

Tehniskās analīzes indikatori pārsvarā ir cenas, apjoma vai abu datu pārveidojumi. Oficiālajā TA-Lib funkciju sarakstā indikatori ir grupēti, piemēram, momentum, overlap studies, volatility un volume kategorijās. Kategoriju atšķirība palīdz formulēt indikatoru lomas, bet pati par sevi negarantē neatkarīgu informāciju.

Piemēram, mainīgais vidējais un MACD nav viena formula, tomēr abi ir saistīti ar izlīdzinātu cenas dinamiku. RSI un stochastic oscillator izmanto atšķirīgus aprēķinus, taču abi var reaģēt uz īstermiņa impulsu un nonākt līdzīgā filtra lomā. Trīs līdzīgi impulsa apstiprinājumi nepadara vienu tirgus novērojumu trīsreiz neatkarīgāku.

Dublēšanās rada vairākas praktiskas problēmas:

  •          viena tirgus īpašība iegūst nesamērīgi lielu svaru;
  •          sistēma kļūst sarežģītāka, bet ne obligāti informatīvāka;
  •          rodas mazāk darījumu, jo vairākiem līdzīgiem filtriem jāsakrīt;
  •          vēsturiskajiem datiem iespējams piemeklēt šķietami precīzu indikatoru kombināciju;
  •          konfliktējošos brīžos nav skaidrs, kuram indikatoram ir prioritāte.

Tas nenozīmē, ka vienā kategorijā drīkst būt tikai viens indikators. Atšķirīgs aprēķina periods, laika intervāls vai izmantošanas brīdis var dot atšķirīgu funkciju. Šī atšķirība tomēr ir jāpierāda ar sistēmas noteikumiem un datiem, nevis ar indikatoru nosaukumiem.

Sāciet ar lomu karti, nevis korelācijas tabulu

Pirms statistiskas pārbaudes pierakstiet, kādu jautājumu katrs indikators atbild. Ja indikatoram nav viena skaidra jautājuma, tā vieta sistēmā jau ir apšaubāma.

Indikatora loma

Jautājums, uz kuru tam jāatbild

Iespējamā izvade

Tirgus režīms

Vai tirgus ir tendencē vai diapazonā?

tendence, diapazons, nenoteikts

Virziens

Kurā virzienā atļauti darījumi?

long, short, neitrāli

Impulss

Vai kustība pašlaik paātrinās vai vājinās?

apstiprina, neapstiprina

Volatilitāte

Cik plašas ir pašreizējās cenu svārstības?

skaitlis vai režīms

Ieejas laiks

Vai konkrētajā brīdī ir izpildījies trigeris?

jā, nē

Riska parametrs

Kāds attālums vai pozīcijas izmērs jāizmanto?

skaitlis

Pēc tam katram indikatoram dokumentējiet avota datus, periodu, laika intervālu, normalizāciju un precīzu noteikumu. Nepietiek pierakstīt “RSI apstiprina darījumu”. Jānorāda, kura vērtība tiek izmantota, vai noteikums vērtē līmeni vai līmeņa šķērsošanu, un vai lēmums tiek pieņemts tikai pēc sveces aizvēršanās.

Šī tabula bieži atklāj dublēšanos vēl pirms aprēķiniem. Ja trim indikatoriem lomas laukā ierakstīts “apstiprina impulsu”, nav jāvērtē, kurš izskatās labāk. Jāpārbauda, vai otrais un trešais maina gala lēmumu.

Kā izmērīt vērtību un signālu sakritību

1. Salīdziniet vienādus novērojumus

Visām datu rindām jāattiecas uz vienu instrumentu, laika intervālu un laika zīmogiem. Jāvienojas arī par to, vai tiek izmantotas tikai aizvērtas sveces. Pretējā gadījumā korelāciju var izkropļot trūkstoši dati, dažādi tirdzniecības laiki vai indikatora vērtības, kas vēl mainās aktīvas sveces laikā.

Indikatorus ar atšķirīgām skalām var pārveidot salīdzināmā formā, piemēram, standartizēt vai pārvērst virziena stāvokļos. Sākotnējās vērtības jāsaglabā, lai pārveidošana nenoslēptu nozīmīgu atšķirību.

2. Aprēķiniet korelāciju, bet nepadariet to par vienīgo kritēriju

Pīrsona korelācijas koeficients atrodas diapazonā no −1 līdz +1 un raksturo lineāras saistības virzienu un stiprumu. NIST skaidro arī būtisko ierobežojumu: zema korelācija pati par sevi nepierāda, ka starp mainīgajiem nav saistības, jo attiecība var nebūt lineāra.

Tādēļ blakus Pīrsona korelācijai var pārbaudīt rangu korelāciju un indikatoru virziena sakritību. Neizmantojiet vienu universālu robežvērtību, pēc kuras automātiski dzēst indikatoru. Rezultāts ir jāvērtē kopā ar indikatora lomu un stratēģijas lēmumiem.

Korelāciju vajag skatīt arī slīdošā logā. Pilna perioda vidējais rādītājs var paslēpt situāciju, kurā indikatori tendences laikā gandrīz atkārtojas, bet diapazonā uzvedas atšķirīgi. Tieši režīmu maiņa bieži nosaka, vai šķietami neatkarīgs filtrs patiešām pievieno informāciju.

3. Mēriet gala signālus

Ja stratēģija indikatoru pārvērš binārā nosacījumā, salīdziniet pašus nosacījumus kopā ar nepārtrauktajām vērtībām. Katram sveces periodam var atzīmēt:

  •          abi indikatori atļauj darījumu;
  •          abi to noraida;
  •          pirmais atļauj, otrais noraida;
  •          otrais atļauj, pirmais noraida.

Īpaši jāpēta nesakritības. Ja tās gandrīz nekad neietekmē ieeju, izeju, pozīcijas izmēru vai darījuma izlaišanu, otrs indikators var būt tikai vizuāls apstiprinājums. Savukārt nesakritību koncentrēšanās noteiktā tirgus režīmā var liecināt par atsevišķu funkciju, ja tā pasargā no konkrēta sistēmas riska.

4. Pārbaudiet nobīdi laikā

Divi indikatori var mērīt līdzīgu parādību, bet reaģēt ar atšķirīgu aizkavi. Vienlaicīga korelācija to ne vienmēr parāda. Salīdziniet, vai viena indikatora šodienas vērtība sakrīt ar otra vērtību pēc vienas vai vairākām svecēm.

Aizkavēta versija nav automātiski lieka. Lēnāks indikators var būt režīma filtrs, savukārt ātrāks — ieejas trigeris. Taču šīm lomām jābūt iepriekš definētām. Pretējā gadījumā aizkave var tikai radīt vēlu, psiholoģiski ērtu apstiprinājumu.

Izslēgšanas tests: vai indikators tiešām maina sistēmu

Drošākais praktiskais paņēmiens ir izslēgšanas tests jeb ablation test. Izveidojiet bāzes variantu ar visiem noteikumiem un pēc tam variantus, kuros katru indikatoru izņem atsevišķi. Nemainiet pārējos nosacījumus, lai būtu saprotams, kura izmaiņa radīja atšķirību.

Papildus gala peļņai salīdziniet:

  •          darījumu skaitu un to sadalījumu laikā;
  •          maksimālo kapitāla kritumu;
  •          vidējo rezultātu uz darījumu;
  •          zaudējumu un peļņas sadalījumu;
  •          rezultātu dažādos tirgus režīmos;
  •          darījumu izmaksu un slippage ietekmi;
  •          to, kuri konkrētie darījumi tika pievienoti vai izlaisti.

Ja indikatora izņemšana gandrīz nemaina darījumu kopu, tas, visticamāk, nav neatkarīgs lēmuma elements. Darījumu izmaiņu gadījumā jānoskaidro, vai pārmaiņa ir stabila ārpus datiem, kuros noteikumi veidoti. Neliels vēsturiskā rezultāta uzlabojums nav pietiekams pamatojums papildu sarežģītībai.

Pārbaude jāveic gan datos, kuros sistēma izstrādāta, gan atsevišķā ārpusizlases periodā. Vēlāk nepieciešama forward test pārbaude ar nemainītiem noteikumiem. Tas nesniedz garantiju nākotnei, bet samazina risku izvēlēties indikatoru tikai tāpēc, ka tas labi pielāgojies vienam vēsturiskam periodam.

Praktisks piemērs ar četriem indikatoriem

Pieņemsim, ka grafikā ir divi mainīgie vidējie, MACD, RSI un ATR. Sākotnēji var šķist, ka sistēmā ir pieci atsevišķi apstiprinājumi. Lomu karte rāda citu ainu:

  •          mainīgo vidējo novietojums nosaka tendences virzienu;
  •          MACD arī raksturo attiecību starp izlīdzinātām cenas rindām un tiek lietots virziena apstiprināšanai;
  •          RSI novērtē impulsu un tiek izmantots ieejas filtram;
  •          ATR raksturo cenu svārstību diapazonu un nosaka stop loss attālumu.

Šeit vispirms jāpārbauda mainīgo vidējo un MACD lomu pārklāšanās. Ja MACD noraida tikai tos darījumus, kurus vidējo attiecība jau noraidījusi, tas nav papildu balsojums. RSI var būt atšķirīgs pēc formulas, bet arī tas jāpārbauda lēmumu līmenī. ATR funkcija ir citāda, jo tas šajā sistēmā neapstiprina virzienu, bet parametrizē risku.

No piemēra nevar secināt, ka MACD vai RSI vienmēr jāizņem. Secinājums ir šaurāks: indikatora vērtību nosaka tā funkcija konkrētos noteikumos, nevis popularitāte vai vieta grafika panelī.

Kad līdzīgi indikatori tomēr ir pamatoti

Divi saistīti indikatori var palikt sistēmā, ja tiem ir nodalītas atbildības. Piemēram, ilgāka perioda indikators augstākā laika intervālā var noteikt atļauto virzienu, bet ātrāks indikators zemākā intervālā — ieejas brīdi. Tie var būt matemātiski radniecīgi, tomēr ietekmēt dažādus lēmuma posmus.

Pamatots izņēmums var būt arī rezerves kontrole. Sistemātiskā izpildē viens aprēķins var kalpot datu vai implementācijas kļūdas noteikšanai, nevis kā papildu tirgus balss. Tad tas ir tehnisks kontroles mehānisms un tā rezultātu nevajag pieskaitīt neatkarīgiem tirdzniecības apstiprinājumiem.

Indikatora saglabāšanai vajadzētu spēt atbildēt uz trim jautājumiem: kādu unikālu lēmumu tas maina, kādos apstākļos tas ir vērtīgs un kas notiek, ja to izņem. Ja atbildes nav pārbaudāmas, sarežģītība, visticamāk, pārsniedz ieguvumu.

Ierobežojumi un riski

Korelācija un vēsturiskais tests neatrisina visas problēmas. Indikatoru attiecības mainās līdz ar instrumentu, laika intervālu un tirgus režīmu. Vienā periodā neatkarīgi signāli citā periodā var sākt kustēties kopā. Tāpēc audits nav vienreizējs sertifikāts. Tas periodiski jāatkārto ar iepriekš definētu metodiku.

Jāpārbauda arī repainting risks. TradingView dokumentācija ar repainting apzīmē situācijas, kurās skripta vēsturiskā un reāllaika uzvedība atšķiras. Ja indikators izmanto vēl neaizvērtu sveci, augstāka laika intervāla nepabeigtus datus vai nākotnes informāciju, vēsturiskā signālu sakritība var būt maldinoša. Salīdzinājumam jāatbilst tam, kā signāls faktiski būtu bijis pieejams lēmuma brīdī.

Citi būtiski ierobežojumi ir darījumu izmaksas, slippage, nepietiekams novērojumu skaits un vairāku variantu izmēģināšana līdz tiek atrasts vēlamais rezultāts. Jo vairāk kombināciju pārbaudīts, jo lielāks risks nejaušu vēsturisku sakritību noturēt par stabilu priekšrocību.

Šis audits novērtē informācijas pārklāšanos, nevis paredz tirgus virzienu. Arī labi nodalīts indikatoru komplekts negarantē peļņu un neaizstāj pozīcijas izmēra, zaudējumu limita un orderu izpildes riska kontroli.

Īss indikatoru audita kontrolsaraksts

Pirms atstāt indikatoru sistēmā, pārbaudiet:

  1. Vai indikatoram ir viena skaidri nosaukta loma?
  2. Kādi dati, periods un laika intervāls tiek izmantoti?
  3. Vai cits indikators jau neatbild uz to pašu jautājumu?
  4. Vai vērtību korelācija ir stabila vai mainās pa tirgus režīmiem?
  5. Cik bieži indikatoru gala signāli nesakrīt?
  6. Vai šīs nesakritības tiešām maina darījumu?
  7. Kas notiek ar darījumu kopu un risku, ja indikatoru izņem?
  8. Vai rezultāts saglabājas ārpusizlases un forward test pārbaudē?
  9. Vai aprēķinā nav repainting vai nākotnes datu izmantošanas?
  10. Vai papildu sarežģītībai ir skaidrs, dokumentēts ieguvums?

Labā indikatoru komplektā līniju vienlaicīga piekrišana nav pašmērķis. Katrs elements atbild uz citu nepieciešamu jautājumu, un tā ietekmi iespējams pārbaudīt. Ja indikatora izņemšana nemaina lēmumus vai risku, vienkāršāka sistēma parasti būs vieglāk izpildāma, analizējama un uzturama.