Man bija liels prieks, ka saruna noritēja pozitīvā gaisotnē un Jaunzemes kundze, bija gatava uzklausīt nozares pārstāvja viedokli viedokli, kā arī izdebatēt dažus jautājumus.

1) VID inspektoru zināšanas, zināšanu novērtēšana.

 Dažreiz komunicējot ar inspektoriem ir sajūta, ka viņi neizprot grāmatvedības pamatprincipus, neizprot kā strādā uzņēmums.

Manuprāt VID darbiniekiem ikgadējā novērtējumā nevajadzētu ieviest grāmatvedības zināšanu pārbaudi.

2) VID iekšējā komunikācija. 

Ļoti bieži VID departamenti nekomunicē savā starpā, piemēram audita daļa nezin, ka par auditējamo periodu, pirms pus gada ir bijusi tematiskā pārbaude.

Vai ir jēga veikt auditu uzņēmumiem, kuri jau ilgāku laiku neveic darbību, vai analītiskai daļai nevajadzētu pirms audita uzsākšanas izanalizēt, vai ir jēga sākt auditu? Un ja uzņēmums ilgu laiku neveic saimniecisko darbību, audita vietā ir vērts šādus uzņēmumus izslēgt no Uzņēmumu reģistra? 

3) VID tēla uzlabošana. 

Vai VID darbiniekiem nevajadzētu iedziļināties lietas būtībā. Piemēram, vienā uzņēmumā VID veica kontrolpirkumu, kontrolpirkums bija veiksmīgs, tika iedots fiskālais čeks, bet inspektors pamanīja, ka kafejnīcā ir dators uz kura drukā darba uzdevumus pavāriem, ko inspektors nodefinēja par kases sistēmu, lai gan dators neatbilst kases sistēmas definīcijai.

Tās pašas pārbaudes laikā tika veikts kontrolpirkums, kurā it kā neiedeva čeku, bet VID darbinieks nesastādīja protokolu, netika piefiksēts darbinieka vārds un uzvārds. Man inspektors teica, ka viņiem nav pienākums sastādīt aktu, ja kontrolpirkums veikts tematiskās pārbaudes ietvaros, man liekas tas pilnīgi neloģiski. 

4) VID darbinieku kvalifikācijas celšana.

Vai ir VID darbiniekiem nevajadzētu noteikt obligātus kursus, kur apmācītu par uzņēmējdarbības pamatiem un grāmatvedību? 

5) VID darbinieku darba stils.

Inspektori bieži pieprasa jau agrāk iesniegtus dokumentus, nekorekti aizpildīti dokumenti, pieņemšanas nodošanas akti. Inspektori bieži necenšas iedziļināties lietas būtībā un ja inspektors kaut ko neizprot, uzņēmējs tiek sodīts, par neizsekojamu grāmatvedību.

Piemēram, šobrīd tiek veikts audits uzņēmumā kurš agrāk ieveda automašīnas no Šveices, ievedot neatkarīgs eksperts novērtēja auto, deklaranti sagatavoja muitas deklarāciju, muitnieki apstiprināja deklarācijas(darījumi notika 2017g). Šobrīd muitas audits apstrīd automašīnu vērtību. Sanāk, ka inspektori apstrīd muitnieku kvalifikāciju, vai muitnieki tādos gadījumos arī tiek sodīti? Vai ir pareizi, ka uzņēmējs ir atbildīgs par muitnieku kvalifikāciju?

Papildus visam VID inspektors pieprasa, lai mēs vēl iesniedzam pierādījumus par darījumu patiesumu un inspektors nespēj pamatot, kādus vēl dokumentus viņš vēlas redzēt, jo VID jau ir iesniegtas pavadzīmes, neatkarīgā eksperta vērtējumi, kā arī muitas deklarācijas.

Inspektori bieži pamatojas uz to, ka viņiem ir šaubas, aizdomas, bet faktus nespēj pateikt un uzņēmējs var tikt sodīts uz inspektora šaubu pamata. 

6) Nevēlamu personu neitralizēšana.

No vairākiem, nesaistītiem avotiem esmu informēts, ka uz mani šobrīd VID “rok”, par to, ka es atļaujos atklāti runāt par to, kas tur notiek. Uz manu argumentu, ka man nav nelegālu ienākumu vai nereģistrēta saimnieciskā darbībā, bija atbilde, ka uz jebkuru cilvēku var kaut ko “sarakt”. Sanāk ka, ja tu esi godīgs, bet nevēlams ir iespējams uz tevi safabricēt kaut ko. Vai tā ir laba prakse un vai tas ceļ VID tēlu cilvēku acīs, ja ar šādām metodēm strādā iestāde?

Tas īsuma ir par tēmām, ko runājām ar Jaunzemes kundzi, man palika iespaids ka manī ieklausījās un es no sirds ceru, ka no šīs sarunas būs jēga.